~ AKTUĀLI ~ ~ DAUDZ LABĀK! galerijā LOW ~ ~ Katrīna Čemme kim? ~ ~ Oskars Veilands galerijā LOW ~
VKN/KAS gribi iestāties? aktuāli / news darbi / works projekti / projects kim? vkn diplomandu izstādes / graduate shows linki / links nodaļa / department
Daudz labāk! galerijā LOW Katrīna Čemme kim? Oskars Veilands galerijā LOW Grupas izstāde "Hotspot" F5 visjaunākajā RIXC galerijā Ieva Epnere Vīnē Indriķa darbi nozīmīgās privātkolekcijās Evita Vasiļjeva saņem Mondriana stipendiju Ieva Kraule saņem kim? balvu
 
  What is Lost is Lost Forever
KATRĪNA ČEMME
kim? Laikmetīgās mākslas centrs
2017. gada 20. maijs–9. jūlijs

Objekts kļūst reāls, kad tas tiek ieraudzīts. Un ir neiespējami to padarīt neesošu vai neredzētu. Tas ir tapis un pastāv, tas ir
kļuvis par realitāti, tas ir dzimis un būs vismaz bijis. Kādu formu tas pieņems, kādu svaru tas iegūs un virziens, kādā to raidīt,
– tas ir vērotāja varā. Laiks nepastāv, pastāv dažādi attālumi starp subjektu un objektu, pastāv iedomātās laukuma puses, ko
ieņemt, un ātrumi, ko pieņemt. Ir jāatrod perspektīva un/vai jāizpēta visi iespējamie virzieni.


Ikviens vērojums ir kompromiss starp haosu un kārtību, starp drudžainu impulsivitāti un paranoisku, pārakmeņojušos loģiku.
Gan sajūtu bezgalīgais ātrums, gan gumijas stiepšana domas palēninājumā objektu radikalizē – vai nu izdzēš to no šī mirkļa,
vai iecementē.  Un tādēļ ļaušanās jebkuram no ekstrēmiem nozīmē riskēt pazaudēt to no uztveres lauka. Jautājums paliek: vai
tā ir objekta kustība vai tīra apziņas intensitāte? Vai pastāv viena, kopīga realitāte dažādiem uztveres režīmiem?


Pirmais mēģinājums:aizraujoties ar neizsmeļamajām mirkļa iespējamībām un vēloties objektu radīt atkal un atkal, pavairoju to
līdz bezgalībai. Sasniedzot gaismas ātrumu, objekts sadalās neskaitāmās iespējamībās un izzūd starp pasaulēm.


Otrais mēģinājums:domas piezemējumā reflektēts mirklis izstiepjas gaismas gadu garumā. Palēnināšu laiku līdz nullei un paturēšu
par piemiņu. To nedrīkst pazaudēt, tas ir svarīgs. Tas iegūst svaru un paliek “par piemiņu”. Laiks sabiezē, realitātes dzīvā ainava
sastingst betona nepielūdzamībā, objekts ir kļuvis par sastingušu preci.


Divas laika joslas, divas uztveres modifikācijas. Ļauties ekstrēmam nozīmē objektu pazaudēt, ir jāatrod subjektpasaules tapšanas
punkts. Notīrīt laukumu un palikt tepat, nulles pozīcijā. Tagad ir iespējams radīt laiku, kas neatkārtojas. Ainavā atdzīvojas gaisma,
un kaut kur starp palmām aizskrien lemurs.          


*

What is Lost is Lost Forever ir mēģinājums eksponēt realitātes būvēšanās dinamiku – īstenības arhitektūru, kas atkarīga no vērotāja
pozīcijas un attiecībām starp iekšējo sajūtu un loģiku. Izmantojot tenisa spēli kā metaforu realitātes neizbēgamajai kustībai, Katrīnas
Čemmes darbs apskata dualitāti starp apziņu un materialitāti, starp realitātes uztveri un tās radīšanu, tiecoties šo duālismu pārkāpt un
notvert objekta tapšanas mirkli kustībā. Divi attēlotie laika režīmi apzīmē uztveramās realitātes īpašību transformāciju divos apziņas
modos un formas tapšanu atkarībā no vērojuma dinamikas. Izstāde ir mēģinājums atrast līdzsvara punktu starp diviem apziņas ātrumiem,
kuros instalācijas objekts – tenisa bumbiņa – var turpināt virzību.