~ AKTUĀLI ~ ~ Evitai Mondriana fonda stipendija ~ ~ Daša Maskavā ~ ~ Krista Dzudzilo Arsenālā ~ ~ Bley Berlīnē ~ ~ Podnieks Valmiermuižā ~
VKN/KAS gribi iestāties? aktuāli / news darbi / works projekti / projects kim? vkn diplomandu izstādes / graduate shows linki / links nodaļa / department
kim? info 2009 / Armands Zelčs / Bēgšanas mēģinājums / Escape Attempt 2009 / Mārtiņš Ratniks / Zeme / Land 2009 / Miks Mitrēvics / Entropijas kubs / Entropy Cube 2010 / Kaspars Podnieks / Neparasta vieta / Unusual Place 2010 / Dace Džeriņa / Dārgumu telpa / Room of Treasures 2010 / Evelīna Deičmane / Lielais nemiers / The Great Unrest 2010 / Maija Kurševa / Trīskājains gadījums / Three-Legged Case 2010 / Krišs Salmanis / Bezmiegs / Insomnia 2010 / Ieva Epnere / Zaļā Zeme / The Green Land 2010 / Anta Pence, Dita Pence / Objekti un video / Objects and Video 2010 / Kristaps Kalns, Sarmīte Māliņa / Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā / What is There to Hide Sitting Lone in a Rose Garden 2010 / Reinis Hofmanis / Sale 2010 / F5 / Dārznieks / Gardener 2011 / Ojārs Pētersons / Oranžā puse / The Orange Side 2011 / Mārtiņš Ratniks / Projekcijas / Projections 2011 / Kaspars Podnieks / Svienotie trauki / Communicating Vessels 2011 / Kaspars Groševs / I/O. Bez ienaidniekiem / I/O. Without Enemies 2011 / Reinis Hofmanis / Larp 2011 / Darja Meļņikova / Jaucot līnijas, kārtojot kaudzes / Dashing Lines and Forming Heaps 2011 / Armands Zelčs / Nav tā, kurš ir. Tā vārds ir zināms. / That Is Not Which Is. The Name of That Is Known. 2012 / Indriķis Ģelzis / Aklās skaņas / Blind Sounds 2012 / Indriķis Ģelzis / Tikšanās / The Meeting 2012 / Katrīna Neiburga / Lietu atmiņa / The Memory of Things 2012 / Kristīne Kursiša / Pesonālizstāde / Solo Exhibition 2013 / Miks Mitrevics un Kristīne Kursiša / Septiņas ceturtdienas / Seven Thursdays 2013 / Ieva Epnere / Telpas atmiņa / Mindscapes 2013 / Kaspars Groševs / 00:10:00:00 2013 / Evita Vasiļjeva / Paralēle Verikālei / Parallel to Vertical 2013 / Edgars Lielzeltiņš / Nepārtraukts / Continuous 2013 / Ieva Kraule / 11 no 10 2013 / Kristaps Epners / Personālizstāde / Solo Exhibition 2013 / Ojārs Pētersons / Oranžais stūris / Orange Corner 2013 / Maija Kurševa / Seriāls / Series 2013 / Armands Zelčs / Trials of Fading Landscape 2014 / Darja Meļņikova / A Green Silhouette of Grey 2014 / grupas izstāde / Aspena - Ķemeri
 
 
 
Kristaps Kalns, Sarmīte Māliņa "Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā"
09.10.2010 - 31.10.2010
"Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā... Vai tumšā alā, uz kuras sienām uguns (tāds gaismas avots!) zīmē ēnas, kas bieži ir reālākas par objektiem, no kuriem tās krīt. Šīs šķietamību, ēnu rotaļas sniedz gurdu mierinājumu - kā sapnī, kad nemanāmi, bet tīši izplūst robeža starp "to" un "šo" pasauli. Kad rozes ziedlapas ēna pārtop tauriņā, kas drīkst lidot, kur grib.
Katram taču patīk atrast savu vietu zem Saules vientulībā un saskarsmē ar apkārtējo pasauli. Savstarpējā domu ietekme un attiecības ar svētbilžu ilustrētu ticību kaut kam, kas paģēr iedziļināšanos arī vērotājiem, tad atgriešanās savā mazajā pasaulē. Pasaulē, kura, kāds paradokss, vairs nav tik maza. Jauna pieredze un jauni jautājumi par to, kas mainījies, kamēr vēroti citi. Atbildība pret pieradinātajiem, kuri kaut ko gaida, kuri aizveduši ceļos, kas atkal jau prasa iepazīšanu. Tauriņa ziedlapu šķirstīšanu."
Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns pieder tiem profesionāli spēcīgajiem māksliniekiem, kas Latvijas mākslas ainā pēdējos desmit gadus ražīgi strādā divatā. Viņu darbiem, neraugoties uz to uzsvērto kamerstilu, raksturīgs  emocionāls vērienīgums, ideju un emocionālā stāsta daudzietilpība, un tas vienmēr fascinē skatītāju. Māliņa un Kalns spēj rast kopīgu sarunu ar dažādākajām skatītāju grupām – pat ar tiem, kuru ikdienišķajā lietojumā neietilpst jēdziens laikmetīgā māksla.
Izstādi "Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā" var dēvēt par savdabīgu I cēlienu apjomīgai skatei „Pacieties…“, kura 2012. gada janvārī būs redzama Latvijas Nacionālā mākslas muzeja lielajā izstāžu zālē "Arsenāls".   Arī to iecerēts veidot kā stāstus par nemieru raisošajām tēmām, kuras nodarbina ne tikai divus māksliniekus, bet – visticamākais – visas pasaules iedzīvotājus. Kā liecina pieredze, vispersonīgākie stāsti patiesībā ir universāli. Šos stāstus-tēlus var dēvēt arī par emocionālu pastaigu pa dzīvei atvēlēto gaismas telpu un skaņas celiņu. Un tā ir cīņa pret ātrumu, kādā uzplaukst cilvēki, ēnas, koki un ziedi, pirms mirt kvēli smaržojot.
Iespējams, abu mākslinieku darbu var dēvēt par egoistisku nodarbošanos ar sevi un pašu dzīves notikumu atspoguļojumu taustāmā veidā. Taču - vai dialogs ar sirdsapziņu, dzīves pētīšana un nekautrīga atzīšanās savā mīlestībā dzīvei nav godīgākā cilvēka misija?

Kristaps Kalns, Sarmīte Māliņa "What is There to Hide Sitting Lone in a Rose Garden"
09.10.2010 - 31.10.2010
"What is there to hide, sitting lone in a rose garden... or in a dark cave, where fire (what a source of light!) draws shades on the walls, and they are often more real than the objects, which cast them. These plays of shadows and phantasms give a sapless comfort – as in a dream, when invisibly, but inevitably the border between “this” and “that” world merges. When petals of rose turn into a butterfly which is free to fly away.
Everyone likes finding its place beneath the Sun, both apart from everyone and among others. Interactions of thoughts and attitude towards the faith in something, illustrated by icons, something, which demands a presence and immersing of a visitor, which afterwards returns to his tiny world again. To the world, which, what a paradox!, is not so small at all. New experience and new questions about what is changed, while the others were watching the same. Responsibility for the others, those, who wait for something, who have stepped on the roads, which demand exploring again and again. Paging the petals of butterfly."
Sarmīte Māliņa and Kristaps Kalns are among those professional and strong Latvian artists, which have worked in tandem during the previous ten years. Their work, apart from the chamber stile, is characteristic with a wide emotional range, high capacity of emotional plot and ideas, and it always fascinates the public. Māliņa and Kalns are able to share a conversation with the widest circles of public – including those, who do not have a notion "contemporary art" in their everyday vocabularies.
Exhibition "What is There to Hide Sitting Lone in a Rose Garden" might be regarded also as a part I of a rather huge show titled "Be patient..." which is planned in the Arsenal hall of the National Art Museum of Latvia in January 2012. It is planned as a selection of stories about uneasy subjects, which are not occupying just these two artists, but, most likely – all the inhabitants of this planet. Judging from the experience, the most personal stories are universal.
These stories-images can be called an emotional walk on a path of space and sound of live. And it is also a fight against the speed, in which people, shadows and flowers blooms and opens, before dying, spreading heated scent.
It’s possible also, that what the two artists do can appear to be considered egoistic, and taking care about depicting events from their lives in visible forms. But, then, isn’t the dialog with ones consciousness, as well as exploring live and fair confession of love towards life, the most honest mission of a human being?